Sabtu, 14 September 2013

Problema Transporte Maritima

Problema Transporte Maritima sai mos Inpaktu ba Nesesiadade Komunidade Atoni:

Kuaze fulan ida Ro Berlin NAKROMA para tamba kondisaun ladiak nomos karta ofisial Viagem (Surat Izin Pelayaran) invalidu ona kuaze besik tinan 2 ona. Komunidade ne'ebe durante uza fasidade Fery Nakroma hanesan transporte ne'ebe bele fasilita Komunidade Ba-Mai (Oekusi-Dili ka Dili-Oekusi), hodi bele aksesu to'o Kapital Dili. Ho problema nebe mak relasionadu ho Fery Nakroma fo impkatu mos ba nesesiadade baziku hanesan ai-han: Fos, Mina, Masin Midar no seluk tan provoka folin sa'e.
Iha loron Tersa feira dia, 11 Setembru 2013, Organizasaun Estudante ka FOSEO halao press konferensa hodi hatoo Ezijensia orijentimentu ba Governo RDTL hodi bele toma medidas lalais atu atende Komunidade ka publika hodi bele asesu fila fali transporte maritima ne'ebe kuaze fulan ida ona la halao Viagem.


Deklarasaun
I.   INTRODUSAUN
Ami husi Estudante, Joventude, Komunidade no Sosiedade Sivil hamutuk iha Forum Solidariedade Estudante Enclave Oe-Cusse (FOSEO), hakarak hato’o ami nia preokupasaun kona ba transporte Maritíma ne’ebé fasilita movimentu povu Oé-Cusse, husi Distrito Oé-Cusse ba  Dili. Fasilidade ne’ebe úniko liga rai ketan Oé-Cusse (distritu) ho kapital RDTL (Dili) mak RÓ BERLIN NAKROMA, depois de restaurasaun Independénsia Timor Leste (RDTL). Dala barak ona povu Oé-Cusse halerik ba ukun na’in sira atu tau atensaun ba situasaun transporte maritime ne’ebe sai obstáklu bo’ot ba povu Oé-Cusse atu responde nesesidades hanesan: material konstruksaun, ai-han, tratamentu saúde, eskola no seluk-seluk tan, ne’ebe kuaze konsentra iha kapital Dili.

II.    OBSERVASAUN
a.       Observasaun Jeral Atendementu iha Ro Berlin Nakroma.
Depois de Governo Timor Leste  hetan apoiu gratuita Ró Berlin Nakroma husi  Guverno Alemaña iha tinan 2006, fo kompeténsia ba autoridade Portuario Timor Leste Aportil iha Ministériu Transporte no Telekomunikasaun nia okos atu Jere Ró Nakroma ninia jestaun atu fasilita movimentu povu Oé-Cusse mai kapital Dili  semana ida dala rua (Segunda ho Kinta feira).  Maibé ami husi Forum Solidariedade Estudante Enklave Oé-Cusse (FOSEO), komunidade, Emprezáriu lokál, sosiedade sivil konsege identifika problemas ne’ebé afeta tebes ba povu Oé-Cusse ninia moris, mak hanesan tuir mai ne’e:
Ø  Jestaun
Ø  Siguransa
Ø  Estatútu Ró Nakroma seidauk define klaru
Ø  Fasilidade iha Ró laran   
b.      Observasaun durante Ro Berlin Nakroma la hala’o operasaun ka viagem:
Relasiona ho durante Ró Nakroma la hala’o operasaun afeita ba komunidade sira nia moris loron-loron iha Dili no Oé-Cusse. Impaktu ba komunidade sira iha distritu Oé-Cusse no Dili maka hanesan:
Ø  Folin nesesidade báziku a’as ka karun
Ø  Difikulta estudantes sira ne’ebe iha hela Oé-Cusse to’o oras ne’e seidauk fila I mos ba sira ne’ebe mak iha Dili labele ba foti osan hodi selu eskola, selu kos, nst.
Ø  Difikulta mos komunidade sira ne’ebe oras ne’e iha kapital Dili no to’o agora seidauk fila ba distritu
Ø  Afeita ba negosiantes sira hodi buka moris ba mai Dili-Oé-Cusse
Ø  Difikulta mos ba funsionáriu sira atu hala’o servisu ba nivél distrital no nasional

III.             PREOKUPASAUN SIRA
Ami husi grupu hirak ne’ebé mensiona iha leten preokupa katak Jestaun iha Ró Berlin Nakroma la’o la di’ak hanesan;
a.       Sistema fa’an billeti la ho transparánsia
Ø  povu ki’ik difisil atu hetan billeti ho folin $ 4.00 tanba hotu lalais.
Ø   Iha grupo balun fa’an billeti $ 4.00 nian fa’an fali ho presu $ 10.00 – $ 14.00
Ø  Mosu kobransa illegal iha ró laran ne’ebe pratika husi funsionárius APORTIL  servisu hamutuk ho ajente siguransa (membrus Unidade Polísia Maritíma ho Seguransa Sivil) kona ba pasajeiro ne’ebe mak la iha billeti autoriza halo viajen,
Ø  Volume ka Kuantidade pasajeiros sira liu husi kapasidade Ró Berlin Nakroma
Ø  APORTIL la iha jestaun ne’ebe mak di’ak hodi halo manutensaun rutina ba Ró Nakroma maske Parlamentu Nasional aprova orsamentu ba manutensaun  inklui atu kontratu Ró subtituisaun, wa’inhira tempu to’o atu Ró Nakroma halo manutensaun rutina (naik dok) 

b.      Atendimentu seguransa la’o la di’ak
Ø  Seguransa Maritíma halo agresaun fízika ba pasajeiru wa’inhira hala’o viazen husi Dili-Oé-Cusse no Oé-Cusse-Dili.  
Ø  Fatin fa’an billeti la seguru no fasil hamosu dezastre ba komunidade sira ne’ebe atu ba sosa ticket, la seguru mos ba movimentu transporte públiku iha Dili.
Ø  Wa’inhira atu atraka iha portu Oé-Cusse sei para fali iha tasi laran hodi pasajeirus selu fali bero ki’ik atu sai ba liur ka rai maran, ida ne’e afeita ba kobransa ba dala rua ou mos bele hamosu dezastre.
Ø  Pasajeirus ne’ebe mak la iha billeti maibé sira bele halo viajen, maibe sé kuandu mosu dezastre ruma iha tasi laran se mak atu responsabiliza ba pasajeirus refere.
    
c.       Estatútu Ró Nakroma seidauk define klaru
Estatútu Ró Nakroma seidauk define lolos tanba iha durante ne’e ami sidauk hetan dokumentus lolos (direitu utilizasaun ka sai propriedade estadu)  

d.      Fasilidade iha Ró laran
Relasiona ho kondisaun Ró Nakroma nia fasilidades ne’ebe sai preokupasaun tebes ba povu ka pasajeirus sira mak henesan;
Ø  Toilet la iha be atu uja, odamatan la di’ak 
Ø  Kantina ne’ebe mak iha sasan presu karun ka as tebes.
Ø  AC la funsiona ho di’ak

IV. EJIZENSIA
1.      Governo RDTL ne’ebe lidera husi SE. Sr. Kay Rala Xanana Gusmão:
a.       Ami husu urjentimente  buka solusaun alternativa ba Ministériu kompetente atu fasilita Komunidade, Estudante no Funsionáriu públika hodi asesu ba transporte Dili-Oé-Cusse no Oé-Cusse Dili Via Tereste.
b.      Ami husu ba Sua Excia Sr. Primeiru Ministru atu orienta ba Ministériu Transporte no Komunikasaun, hodi foti medida lalais ba ró Berlin Nakroma ne’ebé para durante fulan ida ona.
c.       Ami husu urjentemente ba Ministériu Transporte I komunikasaun atu kontratu lalais ró ida hodi substitui ró Berlin Nakroma iha tempo badak
d.      Ami husu ba Ministériu Transporte I komunikasaun atu halo politíka integradu ho APORTIL hodi hadi’a sistema, jestaun, fasilidade no atendimentu
e.       Ami husu ba Ministériu Transporte I komunikasaun no Diresaun APORTIL atu define lolos presu billeti.
f.       Ami husu klarifikasun ba APORTIL ho Unidade Polísia Maritíma kona ba sira nia papél iha Ro ba povu/komunidade Oé-Cusse/pasajeirus sira.

2.      Parlamentu Nasional da RDTL:
a.       Ami husu ba Parlamentu Nasional komisaun E, Asuntu Infras-Estrutura Transporte e Komunikasaun atu halo fiskalizasaun di-di’ak ba asuntu ne’ebe temi iha leten.
b.      Ami husu ba Parlementu Nacional atu urjente bolu MTK ho APORTIL hodi esplika/justifika kona ba manutensaun RO Berlin NAKROMA no substituisaun ba RO Berlin NAKROMA.
c.       Ami husu ba Parlementu Nasional (Komisaun E), atu husu ba MTK liliu ba Diresaun APORTIL atu hato’o no públika relat’oriu rendimentu husi Ro NAKROMA periodikamente hodi responde ba manutensaun Ro nian.

3.      Komisaun Anti Korupsaun (KAK)
a.       Ami husu ba KAK atu hare osan hirak ne’e selu diretamente husi pasajeiru ne’ebe la iha billete, osan ne’e tama iha kofre estadu ou lae?


Ro'o ne'ebe mak atu Subtitui Fery Nakroma ne'ebe mak hetan kontratu husi Governo RDTL-liu husi APORTIL ho Governo Indonesia, iha loron Kuarta-feira Ro ne'ebe mak kontratu ho naran Raja AMPAT 3 Samarinda mai too iha Portu Dili-Timor Leste.

Komunidade sente kontente wainhira Ro'o nebe mak subtitui Nakroma mai to'o iha Timor Leste.
Iha primeiru Viagem sei halao iha loron sesta feira dia 13 Setembru 2013. Ro ne'e sei halao nia viagem dala 3 kada semana hanesan Dili-Oekusi dala 2 no Dili-Atauro dala 1.
Lamenta tebes ho preukupasaun komunidade kona ba kondisaun Ro'o nebe mak Governo RDTL kontrata tamba ro ne'e ho medida kiik no tula pasajeirus 150 deit.

 

Minggu, 08 September 2013

Ro Berlin Nakroma

Timor Leste hanesan nasuan ne'ebe mak foin ukun an iha tinan 2000, ne'ebe ho fasilidade naton hodi fasilita prosesu dezenvolvimentu iha nasaun ne'e rasik. Iha tina 2006 governo Alemanha oferese Ro ahi ida ho Naran NAKROMA no  fo kompeténsia ba Autoridade Portuario Timor Leste (Aportil) iha Ministériu Transporte no Telekomunikasaun nia okos atu Jere Ró Nakroma ninia jestaun atu fasilita movimentu povu Oé-Cusse mai kapital Dili  semana ida dala rua (Segunda ho Kinta feira).  Ro ne'ebe mak oferese seidauk naton atu atende movimentu transporte
 maritima ne'ebe halao nia viagem ba Distrito Oekusi nomos Sub-distrito Atauro.

Ho fasilidade transporte maritima ne'ebe sempre halao nia viagem ba distito oekusi kada semana dala rua maibe sempre kada tinan haosru problema ligasaun ho kondisaun Ro no dala barak ona povu Oé-Cusse halerik ba ukun na’in sira atu tau atensaun ba situasaun transporte maritime ne’ebe sai obstáklu bo’ot ba povu Oé-Cusse atu responde nesesidades hanesan: material konstruksaun, ai-han, tratamentu saúde, eskola no seluk-seluk tan, ne’ebe kuaze konsentra iha kapital Dili. 
 Relasiona ho Ro Nakroma ne'ebe paradu besik fulan ida ona fo impaktu bot ba nesesiadade povu liu-liu ba nesesiadade baziku hanesan aiha no seluk tan:
 












Kamis, 22 Agustus 2013

STRUTURA

Halibur Estudante Padiae (HESPAD) ho nia strutura tamak mak hanesa:

Konselheiru:
  1. Sr. Martinho Faria, Chefe Konselheiru
  2. Sr. Jose Maniquin, Membru
  3.  Sr. Fransisco Pui, Presidente Fundador
  4. Sr. Inacio Maniquin, Vice Pr. Fundador
  5. Sr. Crecensiu Suco, Membru
  6. Sr. Lino Ze Rodriques, Membru
  7. Sr. Jose Noronha, Membru
  8. Sr. Cornelio do Rosario, Membru
  9. Sr. Fransisco da Costa-Acau, Membru
  10. Sr. Felisberto Maniquin, Membru
Strutura Implementador:
  1. Celestino da Cunha, Koordenador Interinho
  2. Adriano Daos, Vice koord. Interino
  3. Cornelio do Rosario, Membru
  4. Augostino do Rosario, Membru
  5. Fidelio Neves, Membru
  6. Julio do Rosario, Membru
  7. Fransisco da Costa, Membru


PROGRAMs


Halibur Estudante Padiae ho naran ha badak maka HESPAD nebe nu’udar organizasaun estudante nebe’e kompostu husi estudantes suco rua (2) hanesan :  Suco Cunha no Suco Lalisuk. Organizasaun ne’e hari’i iha Oe-cusse, dia 11 Novembru 2003, ho nia komitmentu atu hametin estudante no joventude nebe atu hakuak comunidade tomak iha  Suco Cunha no Lalisuk. Organizasaun HESPAD hanesan organizasaun nebe imparsialidade no la buka lukru, no la inklina iha Partidus politika ruma. Organizasaun ne’e ho nia Visaun, Mizaun no Objetivu nebe klaru atu halao nia programa iha nivel edukasaun, sosial hodi hala’o dezenvolvimento iha rekursu Humanu (SDM). Strategia Organizasaun HESPAD uza tuir instrumentu-instrumentu programa nebe relavante liu husi aktividade hodi halao no benefisiu nebe diak, bazeia ba Visaun, Misaun no struktural HESPAD. Statuta ka Lei baziku HESPAD nebe formadu ho nia objetivu atu sai hanesan matadalan hodi halao dezenvolvimentu tuir programa HESPAD ba nia membru, (Sruktural, Koordenador, no membrus HESPAD).

Organizasaun Estudante  ne'e hamrik ona durante tinan 10 nebe  implementa ona programa ka aktividade hanesan:
1. Peace Building: 
Iha aktividade ida ne'e HESPAD anima komunidade ka Joventude iha Oekusi, kobre suco 5 (Lalisuk, Cunha, Costa, Bobocase no Naimeco) liu husi programa Desportu no Kultura nebe sempre halao iha fin  ano ka iha fulan Dezembru antes tama ba Natal no Tinan foun. Liu husi aktividade hirak ne'e bele anima Joventude no komunidade sira atu bele despreza sira nia talentu no bele halakon konflitus tantu konflitu arte mersiais ka konflitu seluk ne'ebe afeita ba komunidade nia movimentu. 

2. Agrikultura:
Liu husi programa agrikultura ne'ebe spesifiku ba area ambeinte, Organizasaun HESPAD organiza komunidade iha Sucu Cunha no Lalisuk atu oinsa iha hanoin hodi proteza rai no be'e matan ne'ebe identifikadu hodi bele sustenta be'e ba Natar hanesan: Barasantu, Panite, Holoza no Betbanae.
Iha aktividade ne'e HESPAD orferese no servisu hamutuk hodi kuda ai-oan ba be'e matan horis no fatin seluk ne'ebe identifika problema. Ai-oan nebe mak kuda hamutuk 1500 ba area nebe identifika no area Igreja St. Michael Arcanjo Padiae.
Iha aktividade ida ne'e HESPAD mos halo promosaun ba produtu lokais hanesan Fos morin Membramo no Tua Morin-SABU Tono iha komemorasaun ka exposisaun ne'ebe mak governo Lokal implemneta.

3. Workshop ka Seminar:
Halibur Estudante Padiae (HESPAD) mos halao aktividade seluk hanesan oinsa halo mediasaun liu husi Seminar-seminar ka workshop hodi bele fahe informasaun klean kona ba situasaun ne'ebe komunidade Infretan iklui mos ba Joventude no Estudante. 



AKTIVIDADE EXTRA:

Halibur Estudante Padiae (HESPAD) mos halao programa extrakuler hanesan fasilita treinamentu ba Joventude no Estudante hanesan:
  • Kursu Lian English  ne'ebe fasilita husi Sr. Lino-Ze Pereira; iha aktivdade ne'e halao iha loron sabadu kada semana, ne'ebe partisipa husi Estudante no Joventude, fatin iha Aula FONGTIL Kaikoli. Objetivu husi kursu ida ne'e atu bele aumenta kapasidade lian English ba estudante ka joventude hodi uza ba futuru no bele kompete iha kampu trabalhu.



  • Treinamentu IT ne'ebe fasilita husi Sr. Guilherme Soares (hanesan ema ne'ebe mak perfeitu ba IT). Treinamentu ida ne'e atu fasilita Estudante ka Joventude kona ba oinsa atu koneche diak liu tan kona ba saida mak Teknologi IT ne'ebe mak tuir nia mudansas. Treinu IT mak hanesan: 1). Oinsa ita koneche kona ba siada mak Media Komunikasaun Sosial, 2). Oinsa ita atu dezenvolve website ka Blogspot, 3). Uza media Komunikasaun bele halao Advokasia, promove produtu lokal, no oinsa asesu komersiu liu husi media online. Treinamentu ida ne'e hetan partisipa husi Estudante no Joventude sira. Iha treinamnetu ne'e Fasilitador uza programa BITNAME hanesan formatu ida ne'ebe fasil hodi bele halo website. Objetivu husi treinamentu ne'e atu kria pesoal balun hodi bele sai hanesan Fasiitador diak atu bele zere nia matenek ne'e hodi bele fahe ba ema seluk, parte seluk mos bele sai hensan ema ne'ebe perfeitu iha IT ba Futuru. 
  • Frakeza: durante treinamentu ladun hetan partisipante maximu hodi bele atende iha treinamentu ida ne'e, no Partisipante la iha fasilidade nebe atu suporta sira iha treinamentu (Laptop ka KOmputador)